Taps jauno mediju mākslas Liepājā arhīvs

Biedrība radījusi iniciatīvu veidot jauno mediju mākslas Liepājā arhīvu – mājas lapu un datu bāzi, kas apkopotu mākslas notikumus, projektus, performances, darbnīcas, izstādes un jaunradītos mākslas objektus no 2000. līdz 2010. gadam. Iniciatīva saņēmusi atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonta mērķprogrammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”.

Projekta realizācijai izveidota mājas lapa – arhivs.aste.gallery. Projekta vadītāja un galvenā iniciatore Anna Priedola uzskata:

“Ir nepieciešams izveidot digitālizētu Liepājas jauno mediju mākslas norišu arhīvu, lai aizpildītu baltās lappuses Latvijas mākslas vēsturē un atvieglotu mediju mākslas pētniecību, padarot to viegli pieejamu ikvienam interesentam. Atvieglojot pētniecības materiālu ieguvi, tiks veicināta mākslas un tehnoloģiju mijiedarbības diskursa veidošanās, savukārt mākslas zinātnieku un mediju teorētiķu komentāri par mākslas darbiem veicinās izpratni par mediju mākslu plašākā sabiedrībā.”

Arhīva mērķis ir vietējās un starptautiskās nozīmes mediju mākslas norišu Liepājā apkopošana, kategorizēšana, publiskošana un analizēšana mediju mākslas pētnieku rakstos. Arhīva materiālu apkopošanu veiks doktora kandidāte Paula Vītola, MPLab vadītāja Anna Priedola, un Diana Bočkova, analītiskus rakstus, izmantojot savāktā arhīva materiālus veidos pašas pētnieces un pieaicināti mediju un mākslas zinātnieki, Ilva Skulte, Maija Demitere u.c.

Kopš 2000. gadu sākuma Liepājā Kristīnes Briedes un Kalles Bjoršmarka vadībā veidojās starptautisks mediju mākslas centrs un vietējo jauno mākslinieku kopiena, starp kuriem var minēt Aiju Druvaskalni-Urdzi ar viņas studentiem un Rasu Šmiti, Raiti Šmitu, kas pulcējās ap K@2 galeriju, mediatēku un audivizuālo mediju studiju Karostā. Šis bija īsts kultūras fenomens un viens no agrākajiem uz kopienu orientētas sociālā mākslas aktīvisma piemēriem Latvijā, kas sākotnēji tukšā vietā neticami straujā tempā militārām vajadzībām uzbūvētajā, padomju laikos norobežotajā un vēlāk 1990. gados novārtā pamestajā rajonā, ieveda jaunākās mediju tehnoloģijas, ar kurām strādāt apmācija arī vietējos iedzīvotājus, un inovatīvas laikmetīgās mākslas formas un pasākumus ar ārzemju un vietējo mākslinieku dalību, kā Transit Zero (2000), kurā Rasa un Raitis Šmits sāka darboties ar RFID un GPS tehnoloģijām (kas vēlāk viņiem atnesa prestižo ARS ELECTRONICA balvu par starptautiskos pārtikas tranzīta tīklus izgaismojošo MILKproject sadarbībā ar Ievu Auziņu un Esteri Polaku).

K@2 mediju kultūras centra paspārnē notiekošie mediju mākslas pasākumi piesaistīja arī mediju teorētiķu un mākslas zinātnieku uzmanību, kā rezultātā tapa arī Liepājas Universitātes pētniecības institūcija – Mākslas pētījumu laboratorija (2006) un akadēmiskā studiju programma “Jauno mediju māksla” (2007), piedāvājot jaunas formas – starptautiskā un starpdisciplinārā sadarbībā un pētniecībā balstītu – pilna cikla mākslas izglītību kā alternatīvu iesīkstējušajai “mākslinieka – ģēnija” darba metožu izkopšanai.

2008. gadā kultūras centrs K@2 aizvēra savas durvis, nespējot uzturēt infrastruktūru bez pašvaldības atbalsta, bet tā vietā Latvijā un Liepājā veidojās starptautiski, ikgadēji mākslas kā pētniecības festivāli – starptautiskā jauno mediju mākslas nedēļa iWeek (2010 – 2019) ar radošajām darbnīcām, izstādēm, elektroniskās un eksperimentālās mūzikas koncertiem un semināriem Liepājā un RIXC “Māksla un Komunikācija” Rīgā (sadarbībā ar Liepājas Universitāti), kur konferencēs piedalījās un joprojām piedalās starptautisku atzinību saņēmuši mediju mākslas eksperti.

Šis radošās izglītības fons ir sagatavojis jaunu Latvijas mediju mākslinieku paaudzi ar īpaši spēcīgu kopienu Liepājā, kur nu notiek ne vien viens, bet vairāki regulāri, starptautiski mediju mākslas festivāli – Skaņas dienas, Update un Open Lab –, kā arī izstādes un koncerti, reģionā veidojot valstiski nozīmīgas kultūras aktivitātes (un piesaistot arī starptautiskus sadarbības partnerus, publicitāti un finansējumu). Liepāja ir sen atzīta kā starptautiski nozīmīgs mediju mākslas centrs, par ko liecina nozīmīgākā mediju mākslas festivāla ARS ELECTRONICA kuratoru aicinājums piedalīties 2020. gada festivāla tiešsaistes programmā.

Fiziskās distances un kultūras žurnālistu trūkuma dēļ Liepājas mediju mākslas aktivitātes ir maz analizētas mākslas zinātnes kontekstā un to dokumentācija medijos ir visai pieticīga (pārsvarā Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas un elektroniskās mākslas un mediju centra E-LAB, un nesen – arī biedrības ASTE. Art, Science, Technology, Education – tiešsaistes vietnēs un galerijās). Ir pieejama informācija par dažādu mākslas notikumu norisi, bet trūkst recenziju un konkrētu mākslas darbu un virzienu analīzes. Liepājas mediju mākslinieki pievēršas dažādu specifisku tēmu izpētei mākslā, kā ilgtspēja un ekomāksla (Maija Demitere, Rihards Vītols, Anna Priedola), mediju arheoloģija (Paula Vītola, Pēters Riekstiņš), skaņas māksla (Krista Dintere, Artis Kuprišs), māksla virtuālajā un paplašinātajā realitātē (Ieva Vīksne, Līga Vēliņa), mākslīgā intelekta ģenerēta māksla (Kristaps Biters, Andrejs Poikāns), kas ir ļoti aktuālas ne vien Latvijas, bet pasaules kontekstā, tomēr mākslas nozares medijos un pētniecībā par tām un šiem piemēriem tiek runāts maz.

Digitāla mediju mākslas arhīva izveide ir ļoti nepieciešama arī studiju procesā, sevišķi kamēr nav izveidots Latvijas laikmetīgās mākslas muzejs. Bez uzskatāma piemēra par to, kas Latvijas mākslā jau ir paveikts, studentiem bieži rodas vēlme “izgudrot riteni no jauna”, kā arī viņiem trūkst atsauču un iedvesmas avotu savas mākslinieciskās darbības kontekstualizēšanai.

Tweet







Arhīvs: 2021   2020   2019   2018   2017   2016   2015   2014   2013   2012   2011   2010   2009