Jauno mediju mākslas studenti bijuši aktīvi arī vasarā, un Rīgā, RIXC galerijā atklājuši virtuālās realitātes mākslas darbu izstādi "Objekti atspulgā atrodas tuvāk, nekā šķiet". Apmeklētājiem bija iespēja pieredzēt darbus, kas ieved jaunizveidotās realitātēs, kas stāsta par nākotnes vīzijām, kas patiesībā ir daudz tuvāk mums, kā varētu likties. Jaunie mākslinieki, izmantojot spēles elementus, virtuālās vides un alternatīvu skatījumu uz realitāti, piedāvāja patverties un vienlaicīgi apdomāt esošo fizisko realitāti un mūsu saskarsmi ar to. Virtuālās realitātes un imersīvas vides izmantošana mākslā aktualizē jautājumu – vai virtuālā vide var kļūt par atbildi mūsu emocionālajām vajadzībām?
Paula Ostupe savā darbā “Solution” apskata gaisa piesārņojuma problemātiku un piedāvā izstādes apmeklētājiem aplūkot, kā gaisa piesārņojuma sekas varētu risināt ar kupolu, kurā skābeklis tiek ražots mākslīgi radītās un hermētiski noslēgtās ekosistēmās.
Kaspars Lēvalds ar savu darbu "Human+" piedāvā apskatīt fikcionālas kompānijas "h+c" centru, kur cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties, vai savu prātu pārvietot un ievietot digitālā vidē vai pārnest uz jauniem, ilgstpējīgākiem kiberķermeņiem, rosinot jautājumu par cilvēka apziņas un ķermeņa atiecībām un sava prāta un identitātes nodošanu korporāciju rokās.
Līga Vēliņa darbā “Klusā daba” ieved apmeklētājus sirreālā, virtuālā vidē, kurā lietotājs spēles veidā gūst jaunu pieredzi, pārvietojoties un atklājot simbolus un objektus, kas atspoguļo autora bezapziņas fragmentus un dažādus artefaktus.
Ieva Vīksne savā darbā “Tansition” pievēršas apcerīgām pārdomām par mūsu nākotni un ko nozīmēs “pēcnāve” laikmetā, kad tehnoloģijas no rīkiem pārtaps par ar varu apveltītiem, dominējošajiem spēkiem, kad mākslīgi radītas sistēmas aizstās esošos dabas likumus.
Paulas Ostupes, Kaspara Lēvalda un Ievas Vīksnes darbā “Apokalipses muzejs” mākslinieki apskata, kas paliks pēc mums, kad sasniegsim mums zināmās pasaules beigas, un vēl svarīgāk – ko tas par mums pastāstīs nākamajām paaudzēm?
Justīnes Grinbergas videoinstalācijā “sub rosa” skatītājs nonāk izolētā virtuālās vides telpā, kura radīta, lai izbēgtu no realitātes. Tā ir vieta apziņā, kurā cīnāmies ar saviem dēmoniem un noslēpumiem, kas paslēpti zem rozes zieda. Vieta, kur būt tikai ar sevi un būt patiesi atklātam.
Izstādi organizēja Ieva Vīksne, Elektroniskās mākslas un mediju centrs E-Lab ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas MPlab un Valsts Kultūrkapitāla fonda abalstu.
Foto: no RIXC arhīva
