CILVĒKI MEŽĀ – KULTŪRAS ŽURNĀLISTIKAS VASARAS SKOLA
Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc sabiedrībai, iespējams, vajag kultūras medijus, ir orientācijas sistēma – sava veida kultūras karte, ko tie piedāvā. Šis fakts ietver arī to, ka līdzās svarīgāko notikumu atlasei un informēšanai kultūras žurnālistikā īpaši nozīmīgi ir žanri, kas saistīti ar pārdomām un analīzi, vispirms jau kritika, kuras uzdevums ir izvērtēt aktuālo, jaunradīto dažādās kultūras nozarēs, ļaujot saprast tā vietu un nozīmi.
Tomēr kultūra nav tikai mākslas industrijas ražotie objekti, bet arī un galvenokārt vērtības, normas un simboliskas formas, kas atklājas, cilvēkiem darbojoties, komunicējot savā starpā un atstājot nākamajām paaudzēm paradumus un sava veida noteikumus, pēc kuriem tie dzīvo. Analītiska un refleksīva – kādai tai vajadzētu būt – kultūras žurnālistika pievēršas kultūrai tieši šādā nozīmē, ievērojot un aprakstot kultūru tur, kur šķietami ir ikdiena, ierastas darbības, citi akcenti un mērķi. Līdzās sabiedrībai kopumā kā kultūras sava veida subjektam tad parādās arī vietējā kopiena kā tas svarīgais cilvēku kolektīvs, kurā primāri veidojas un kam tiek adresēta kultūras.
Žurnālistika, kas pievēršas kultūras aspektam jebkura cilvēka un kopienas dzīvē, fiksē faktu detaļas, zīmīgo un darbības, lai iedziļinoties saprastu to nozīmes un jēgu – to, ko cilvēki, paši, iespējams, neapzinoties, piešķir šiem faktiem, zīmēm un darbībām un kas vada viņus kā sava veida kultūras programma – vērtības, ideāli, priekšstati par pieļaujamā robežām, savējo un svešo, mantojumu, kas jāsaglabā, un jauno, kas jārada.
Kultūras žurnālistikas skola aicina un vasaras ievadnedēļas pasākumiem –
1. DISKUSIJA PAR ESEJISTIKAS UN KRITIKAS “SILDĪŠANU” LATVIJAS MEDIJOS
18.jūnijā, plkst. 18.30, grāmatnīcā – kafejnīcā “Bolderāja”, Avotu ielā 29
nodarbosies ar divām jautājumu kopām
Kā varētu raksturot šobrīdējo analītisko un refleksīvo žanru situāciju Latvijas medijos? Kādi ir trūkumi, vērtības, galvenās problēmas no 1) auditorijas, 2) redakciju, 3)mākslas nozaru un 3) rakstu autoru skatupunktiem? Kas varētu būt kopīgais un kas – atšķirīgais esejistikā un kritikā?
Kā būtu nodrošināms atbalsts refleksīvo un analītisko žanru attīstībai Latvijas medijos? Kādi paņēmieni un instrumenti un kā tos vajadzētu lietot? Kādi atbalsta pasākumi varētu būt bez finansiāla ieguldījuma? Kā vajadzētu virzīt finansiālos līdzekļus? Atbalstot organizācijas, redakcijas koncepcijas un stratēģijas kopumā vai autorus?
Tajā piedalīsies VKKF Literatūras nozares eksperti Aivars Eipurs, Nora Ikstena, Osvalds Zebris, Valdis Rūmnieks un mediju pārstāvji. Diskusiju vadīs Ilva Skulte
2. CILVĒKI MEŽĀ -Liepājas universitātes Jauno mediju mākslas bakalaura studiju programmas 1.kursa studentu veidotā bloga prezentācija.
18.jūnijā, plkst. 20.00, grāmatnīcā – kafejnīcā “Bolderāja”, Avotu ielā 29
Blogs veidots kā platforma Kultūras žurnālistikas vasaras skolas šī gada darbam un tajā veidotajam saturam, kas būs veltīts dažādu Latvijas reģionu kultūrai – tradīcijām un paradumiem, vērtībām un normām, simboliem un nozīmēm, kas veido pamatu vietējo kopienu veidošanai, kā arī jaunradei šajās kopienās. Pirmais piemērs tātad – Liepājas apkaime.
3. RUNAS BRĪVĪBA “VILTUS ZIŅU” LAIKOS
Islandes Agireiri universitātes profesora MARKUSA MEKLA lekcija
19.jūnijā, plkst. 19.00, grāmatnīcā – kafejnīcā “Bolderāja”, Avotu ielā 29
“Viltus ziņas” izaicina mūsu priekšstatus par medijiem kā ceturto varu. Liekas, ka, attālinoties no pieņēmumiem par objektīvo patiesību un pietuvinoties kultūrai, kurā domājam, ka viss ir tikai interpretācija, mēs iedragājam pašu ceturtās varas konceptu. Bet varbūt “viltus ziņas” un alternatīvo faktu” pasaule ir tikai loģiska konsekvence simulācijas pasaulei, kurā dzīvojam…
Saite uz notikumu programmu Facebook:
https://www.facebook.com/events/2116719025239904/
