Liepājas Universitātes Mākslas Pētījumu laboratorija (MPLab) priecājas paziņot, ka mūsu pētniece RASA ŠMITE š.g. 11. februārī Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja doktora disertāciju KREATĪVO TĪKLU KOPIENAS.
Pēc trīs stundas ilgas cīņas, Rasa Šmite godam apliecināja, ka ir sociālo zinātņu doktora grāda cienīga. Pēc mēneša tas tiks saņemts oficiāls apstiprinājums un Liepājas Universitāte kļūs par vienu doktoru bagātāka.
Rasa Šmite ieguvusi bakalaura (1993) un Maģistra grādu (2000) Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopā ar Raiti Šmitu ir uzskatāmi par tīkla mākslas pionieriem Latvijā, 1996.gadā dibinot elektroniskās mākslas un mediju centru rīgā E-LAB (līdzdibinātāji J. Garančs un A. Tīentāle) un RIXC (ar I. Auziņu). Regulāri organizē starptautisko jauno mediju kultūras festivālu „Māksla + Komunikācijas“ Rīgā.
Rasa Šmite ar priekšlasījumiem regulāri uzstājas starptautiskās pētnieciskajās konferencēs, raksta publikācijas un a savu pētījumu vizualizācijām – mākslas darbiem piedalās dažādās jauno mediju izstādēs.
Socioloģijā tīkls kā metafora ir izmantots jau vairāk kā gadsimtu, apzīmējot attiecības starp sociālo sistēmu dalībniekiem. 20. gs. beigās līdz ar interneta ienākšanu, jēdziens tīkls ieguvis ne tikai jaunu nozīmi, bet arī jaunu veidolu – tīkli kļuvuši par komplicētām sociāli tehniskām sistēmām. Kompleksās attiecības, kas rodas šādā vidē, tiek dēvētas par sociāli tehniskajām formācijām; pie tādām pieder arī tīklu kopienas, kas bija šī darba pētījuma objekts.
Darba mērķis bija ne vien veikt empīrisku tīklu kopienu pētījumu, bet arī interpretēt noteiktas tendences saistībā ar sociāli tehniskajām pārmaiņām, kuru ietekmē šobrīd mainās sabiedrības sociālā struktūra. Lai izpētītu sociālās rīcības jēgu, jauno sociālo dinamiku un sociālās organizācijas formas, Rasa Šmite veikusi pētījumu par kreatīvajām tīklu kopienām – tā dēvējot tās pašorganizējošās formācijas, kas izveidojās interneta agrīnajā periodā (20. gs. 90. gadu otrajā pusē) un kuru dalībnieki bija galvenokārt radoši un sociāli aktīvi cilvēki (mākslinieki, teorētiķi, programmētāji, elektroniskie aktīvisti, uc.). Tika veikts salīdzinājums ar mūsdienu sociālajiem tīkliem – tā dēvējot mūsdienu web 2.0 sociālo mediju platformās bāzētos tīklus.
Darbā izstrādātais teorētiskais pamats un terminoloģija, kas aplūko jēdzienu tīkls interpretācijas, kā arī terminu tīkls un kopiena savstarpējās sakarības, kalpojis par pamatbāzi empīriskajam pētījumam. Par galveno pētījuma stratēģiju izvēlētas gadījumu studijas. Pētījumā izmantotas daudzveidīgas metodes – intervijas ar kopienu dibinātājiem, dalībniekiem un ekspertiem, tīklu kartēšana, dokumentu analīze, vēstkopu dinamikas analīze, uc. Kopumā aplūkoti 5 translokālo un 2 lokālo kreatīvo tīklu gadījumi: Nettime – vēstkopa tīkla kultūras kritiskajam diskursam, Faces – kiberfeministu kopiena, Syndicate – Eiropas mediju mākslas tīkls, 7-11 – tīkla mākslas projekts, Xchange – globālā interneta radio kopiena, Open un E-Lab – alternatīvās un digitālās kultūras lokālo kopienu tīklojumi Latvijā.
Pētījuma noslēgumā izdarīti secinājumi attiecībā uz tīklu kopienu sociālās rīcības jēgu un ieguldījumu tīklu sabiedrības attīstībā, hipotētiski pierādot, ka tīklu kopienu pētījums var kalpot par references fenomenu, caur kuru izprast izmaiņas mūsdienu sabiedrības sociālajā struktūrā, kas norisinās sociāli tehniskās transformācijas ietekmē.
Atslēgas vārdi:
tīkli, kopienas, digitālie tīkli, sociālie tīkli, kreatīvie tīkli, tīklu kopienas, tīklu kultūra, sociāli tehniskās formācijas, sociāla dinamika, tīklu sabiedrība
Promcijas darba vadītāja Asoc.prof. Ilva Skulte
Disertācija būs pieejama RSU un LiepU bibliotēkās kā arī Mākslas Pētījumu laboratorijā
Informāciju sagatavoja:
S.Mazika
LiepU MPLab
santa.mazika@liepu.lv
www.mplab.lv
