Notiks filmas “Kosmopolītiskā Liepāja” pirmizrāde

Š.g. 30. jūnijā plkst. 16.00 Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Rožu zālē, notiks digitālo 
filmu studijā „ROBYWORKS” tapušas dokumentālās filmas “Kosmopolītiskā Liepāja” (Cosmopolitan 
Liepaja) pirmizrāde. Filmas režisors – Roberts Vītols. 
Dokumentālā filma Cosmopolitan Liepaja veltīta cilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās vienā laikā un 
telpā, un kuriem ir atšķirīga izcelsme, tautība, tradīcijas un valoda. Filma sniegs atbildes uz jautājumiem 
– kā viņi mūs redz, ko viņi domā par Liepāju, kā te jūtas un kāds ir viņu ieguldījums vietējās kultūrvides, 
sabiedrības un ekonomikas attīstībā.
Pateicoties filmas varoņiem, filmas skatītāji varēs ielūkoties Liepājā dzīvojošo dažādu tautību cilvēku 
likteņos un ikdienā. Filmas saturā iekļauta arī vispārēja informācija par Latvijas gadalaikiem un svētku 
svinēšanas tradīcijām, Latvijas cilvēkiem – sasveicināšanos, distances ieturēšanu, valodu, ēdienu, dzīves 
telpu, iespējām izglītībā un biznesā, pilsonisko vidi un līdzdalību.
Liepāja ieguva pilsētas tiesības 1625. gadā, bet jau pirms tam tā Eiropā bija pazīstama kā Līvas ciems, 
kur dzīvoja un strādāja dažādu tautību cilvēki – vācieši, zviedri, poļi, ebreji, krievi un holandieši. Liepāja, 
kas izaugusi daudzu jūras ceļu krastā un tirdzniecības ceļu malā, vienmēr bijusi atvērta dažādu tautību 
cilvēku radošai darbībai. 
Vienu no skaistākajiem baroka laika altāra retabliem Sv. Annas baznīcā 17.gs. veidoja holandiešu 
izcelsmes tēlnieks no Ventspils Nikolauss Sefrenss jaunākais. 18.gs. Liepājā bija daudz labu amatnieku, 
bet arhitekti bija iebraucēji, piemēram, talantīgais Kēnigsbergas arhitekts Johans Kristofs Dorns, kurš ir 
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles projekta autors. Savukārt 19.gs. sākumā Liepāju apmeklēja un iemīlēja 
apdāvinātais vācu izcelsmes uzņēmējs un kaislīgs botāniķis Kārlis Ulihs, kura ieguldījums pilsētas attīstībā 
joprojām ir nenovērtējams ne vien ostas konkurētspējas celšanā, bet arī pilsētas labiekārtošanā. Pie šī laika 
arhitektūras vērtībām pieder arī krievu arhitekta Vasīlija Kosjakova Liepājas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras 
katedrāle, kas joprojām ir viena no lielākajām šāda tipa sakrālajām celtnēm Latvijā. Bet par historisma laika 
arhitektūras pērli 19.gs Liepāju padarīja vācu izcelsmes arhitekts Pauls Makss Berči un viņa izsmalcinātie 
pasūtītāji.
Šķiet, ka tikai esot atvērta, Liepāja elpo, dzīvo un aug, jo tās bagātība ir cilvēki – atšķirīgi, 
daudzveidīgi, radoši.
Filma ir 45 minūtes gara un skatāma angļu valodā ar latviešu valodas subtitriem. Pašlaik norit darbs pie 
filmas ierakstīšanas franču un krievu valodās.
Filma ir tapusi, pateicoties projektam „Sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumi Liepājā”, kas 
tiek īstenots Eiropas Savienības vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" 
Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros.
Sadarbības partneri: Liepājas Kultūras pārvalde, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu 
laboratorija (Mplab), Liepājas Universitāte un Liepājas Olimpiskais centrs.
Informāciju sagatavoja:
Santa Mazika
M: 29194369
E: santa.mazika@gmail.com
Tweet







Arhīvs: 2017   2016   2015   2014   2013   2012   2011   2010   2009