Mācību programma

Modulis:Mākslas vēsture un teorija
Moduli vada:
Mg. art. Ieva Astahovska (2 KRP)
Mg. art. Maija Demitere (1 KRP)
Mg. art. Agita Gritāne (3 KRP)
Dr. philol., Asoc.prof. Zanda Gūtmane (2 KRP)


Moduļa satura apraksts

Modulis sniedz pamatzināšanas un prasmes vizuālās mākslas vēsturē un teorijā, kā arī laikmetīgās mākslas attīstībā.
Students mācās izprast mākslas vēstures attīstības gaitu, tās priekšnoteikumus un likumsakarības, kā arī ģeogrāfiskās, hronoloģiskās un stilistiskās īpatnības. Paralēli vizuālās mākslas valodas apguvei, viņš iegūst zināšanas, kā šī valoda laika gaitā veidojusies un cik dažādus pielietojumus tā radusi.
Interpretācijas galvenais objekts ir mākslas darbi kā estētiska pašvērtība, tās skaidrojumos tiek ņemti vērā tehnoloģiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie faktori. Rietumu māksla skatīta no vispārējo tās izmaiņu viedokļa, atsevišķas parādības izceltas kā evolūcijas veidotājas, nosakot attiecīgi vadošos centrus, mākslinieku grupas un personības. Tai pat laikā moduļa uzdevums ir iezīmēt spilgtākos laikmeta pārstāvju sniegumu. Katra lekcija sniedz vispārēju priekšstatu par konkrēto tēmu un izsmeļošāk iepazīstina ar tā laika spilgtāko parādību (stilu, autoru, žanru, tendenci u.tml.).
Tiek aplūkoti sekojoši jautājumi/tēmas:
- Mākslas vēstures posmu periodizācija,
- Mākslas vēstures stili (gotika, renesanse, baroks, klasicisms, jūgendstils u.c.), virzieni (reālisms, impresionisms u.c.) un to pēctecība.
- Nozīmīgākās personības mākslas vēsturē (Feidijs, Leonardo da Vinči, Karavadžo, F. H. Goija. P. Sezans, V. Van Gogs u.c.) laikmeta kontekstā.
- Laikmetīgās mākslas definīcija un orientieri.
- Laikmetīgās mākslas terminoloģija.
- 20. gs. pēckara kultūras konteksts, mākslas stili un virzieni (dadaisms, ekspresionisms, abstrakcionisms, kubisms, fovisms, sirreālisms.
- Māksla 20. gs. 2. pusē (minimālisms, konceptuāla māksla, pop art, land art, performance, Arte povera, hepeningi, neoekspresionisms, neoabstrakcionisms, graffitti, video un foto māksla, instalācija, digitālā un jauno mediju māksla u.c. ).
- Latvijas mākslas attīstība 20. gadsimtā Eiropas mākslas vēstures kontekstā (nozīmīgas personības, virzieni, ietekmes).
- Laikmetīgās mākslas prakses un modeļi, tendences.
- Konteksti laikmetīgajā mākslā (kultūra un identitāte, sociālais, politiskais u.c.).

Estētikas un poētikas transformācijas Eiropas literatūrā (Grieķu mitoloģija. Grieķu literatūras attīstība,Viduslaiku literatūras attīstība, Renesanses literatūra, Apgaismības laikmets, baroka un klasicisma koncepcijas literatūrā, Romantisma estētikas izpausmes dzejā, pasakās, romānos, Reālisma attīstība romānistikā, Agrīnā modernisma veidošanās, Modernisma uzplaukums XX gs.s. sākuma literatūrā, paradigmu maiņa 20. gs. vidū, modernisma un postmodernisma elementu pārklāšanās, Postmodernisms literatūrā.
Ieskata viedošana nozīmīgākajos literārajos avotos un to analīze (Homēra eposi, Aristoteļa „Poētika”, Dantes „Dievišķā komēdija”, Bokačo novele „Dekamerons”, F.Rablē romānā „Gargantija un Pantagriēls”, Servantesa romānā „Dons Kihots”, baroka elementi Šekspīra traģēdijās, klasicisma poētikas izklāsts N. Bualo „Dzejas mākslā”, Romantisma ideāls Gētes traģēdijā „Fausts”, Simbolisma dzejas saikne ar mūziku un mākslu, virziena sazarošanās XX gs.s.: ekspresionisms, dadaisms, sirreālisms u.c. Literatūras un citu mākslas veidu sintēze (Rilkes dzeja un tēlotājmāksla, mūzika; Apolinēra dzeja un glezniecība), Kontrkultūras izpausmes literatūrā: Dž. Keruaka „Ceļā”, K.Kīzijs „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, Postmodernisms literatūrā: K. Vonnegūts, Dž. Faulzs, P.Zīskinds u. c.

Sagatavojot un piedaloties semināros, students mācās analizēt mākslas vēsturē un teorijā sastopamās problēmas, un diskutē par tām. Izpētes projekts dod iespēju studentam mērķtiecīgi iedziļināties kādā no saistošām tēmām, lietot avotus un meklēt sakarības, formulēt jautājumus, sistematizēt, izdarīt secinājumus, izvirzīt problēmsituācijas diskusijām un prezentēt savas idejas.

Tweet